Alumīnija sakausējuma logu izstrādājuma ievads

Pamata definīcija
Nosaukums angļu valodā: Alumīnija logi
Attīstības vēsture
Astoņdesmito gadu beigās parādījās alumīnija sakausējuma logi,{1}}galvenokārt izgatavoti no alumīnija sakausējuma profiliem{2}}. Lai gan tie novērš dažus tērauda logu trūkumus, paši profili bija metāliski un ļoti labi vadīja siltumu un aukstumu. Līdz ar to kopējā K-vērtība (siltuma caurlaidība) gan tērauda, ​​gan alumīnija sakausējuma logiem pārsniedza 6,0 W/(m²·K), tādējādi būtiski neatrisinot problēmas saistībā ar blīvējumu un siltumizolāciju; pat tad, ja tie ir aprīkoti ar stikla paketēm (dubultā stiklojuma pakete), kopējā K-vērtība varētu sasniegt tikai aptuveni 4,5 W/(m²·K).
Deviņdesmito gadu vidū{0}}līdz -beigām tirgū parādījās alumīnija sakausējuma logi, kas tobrīd pārstāvēja augstākās kvalitātes produktu kategoriju. Šo profilu pamatā bija augstas-izturības, izolējošs sintētiskais materiāls, un tika izmantotas progresīvas virsmas apstrādes tehnoloģijas, piemēram, pulvera pārklājums, fluoroglekļa pārklājums un sveķu termiskā drukāšana, kas ļāva izmantot plašu krāsu kombināciju klāstu.
Termiski nojaucamo alumīnija sakausējuma logu izcilās priekšrocības ietver vieglu svaru, augstu izturību, izcilu ūdens un gaisa necaurlaidību, izcilu ugunsizturību, lielus stiklojuma laukumus, izturību pret atmosfēras koroziju, ilgu kalpošanas laiku, pievilcīgu estētiku un labus vides raksturlielumus.
Tomēr, pieaugot dzīves līmenim, arvien lielāks uzsvars tiek likts uz veselību, vides aizsardzību un enerģijas taupīšanu. Termiski plīstošie alumīnija sakausējuma logi un PVC-U (plastmasas-tērauda) logi bieži vien nesaskan ar interjera dekoru vai atbilst mūsdienu estētiskajai gaumei, kā arī neatbilst valstī valdošajai energoefektivitātes tendencei.